© marinetraffic. Ar
Geschwindigkeit
---
---
Kursi
---
---
Pārsūtīts
---
---
MIN ---
projekts
MAX ---
Šife: 1921858 Porti: 20618 Stacijas: 20618 Bākas: 14670
Kuģa radars ir elektronisks navigācijas instruments, ko izmanto, lai noteiktu kuģu atrašanās vietu un kustību ap savu kuģi.
Kuģa radars izstaro elektromagnētiskos impulsus, ko atstaro citi kuģi vai tuvumā esošie objekti. Atgrieztos signālus uztver radars un pārvērš attēlā, kas tiek parādīts radara ekrānā.
Kuģa radars sniedz informāciju par citu kuģu vai objektu attālumu, ātrumu un virzienu apgabalā.
Jūras radara darbības rādiuss ir atkarīgs no ierīces veiktspējas un laika apstākļiem. Tomēr diapazons parasti svārstās no dažiem simtiem metru līdz vairākiem kilometriem.
Ir vairāki jūras radaru veidi, tostarp X-joslas radars, S-joslas radars un Doplera efekta radars.
Atšķirība starp X-joslas radaru un S-joslas radaru ir elektromagnētisko impulsu izstarojuma frekvencē. X-joslas radaram ir augstāka frekvence un augstāka izšķirtspēja, savukārt S-joslas radaram ir zemāka frekvence un tas piedāvā lielāku diapazonu.
Doplera efekts ir parādība, kurā mainās elektromagnētisko viļņu frekvence, kad avots vai uztvērējs pārvietojas attiecībā pret vilni. Tādējādi kuģa radars ar Doplera efektu var izmērīt kuģu ātrumu šajā apgabalā.
Kuģi radara ekrānā tiek parādīti kā blīkšķi vai atbalsis. Blipa izmērs un forma ir atkarīga no kuģa izmēra un formas, kā arī attāluma un vides.
ARPA apzīmē automātisko radaru plānošanas palīglīdzekli un ir jūras radaru sistēmu funkcija, kas nodrošina automātisku zīmēšanu un iespēju izvairīties no sadursmēm. ARPA sistēmas var aprēķināt un parādīt citu kuģu atrašanās vietu, ātrumu un virzienu, lai palīdzētu nodrošināt drošu navigāciju un izvairīties no sadursmēm.
Kuģa radara precizitāti mēra ar raidītāja koeficientu, izšķirtspēju, atkārtošanās biežumu, jutību un sistēmas stabilitāti.
Jūras radaram ir nepieciešama regulāra apkope un kalibrēšana, lai nodrošinātu tā pareizu darbību. Ir arī svarīgi, lai antena un citas sastāvdaļas būtu tīras un brīvas no netīrumiem, sniega un ledus.
Lietojot jūras radaru, ir jāveic noteikti piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ierīce ir droša un efektīva. Tas ietver antenas mastu un kronšteinu izmantošanu, kas atbilst konkrētajai antenai un ierīcei, un apkārtējās teritorijas uzraudzību, lai noteiktu iespējamos traucējumus un traucējumus.
Kuģu radaram ir svarīga loma kuģošanā atklātā jūrā, jo tas ļauj kuģim atklāt un izvairīties no citiem kuģiem un objektiem tuvumā. Tas ir īpaši noderīgi sliktas redzamības un sliktos laikapstākļos.
Sliktos laika apstākļos kuģa radaru var ietekmēt lietus, sniegs un migla, jo šie materiāli var absorbēt un atspoguļot elektromagnētiskos signālus. Dažos gadījumos kuģa radaru var ietekmēt arī jūras apstākļi un viļņu kustība.
Jūras radara maksimālais darbības rādiuss ir atkarīgs no ierīces veiktspējas un laika apstākļiem. Tomēr parasti kuģa radars var uztvert kuģus vairāku kilometru attālumā.
X-band radara priekšrocības ir augsta izšķirtspēja un precizitāte, kas ļauj noteikt mazus objektus un šķēršļus. Trūkumi ir tādi, ka tas ir jutīgs pret lietus un miglas traucējumiem, un tam ir ierobežots darbības rādiuss.
S-joslas radara priekšrocības ir lielāks darbības rādiuss nekā X joslas radaram un mazāka jutība pret lietus un miglas radītiem traucējumiem. Trūkumi ir zemāka izšķirtspēja un precizitāte, salīdzinot ar X-joslas radaru.
Daudzfrekvenču radaru sistēmas piedāvā gan X-joslas, gan S-joslas radara priekšrocības un var pārslēgties starp frekvencēm pēc vajadzības. Trūkumi ir augstākas izmaksas un sarežģītība.
ARPA galvenās iezīmes ir automātiskā zīmēšanas un sadursmju novēršanas funkcija, citu kuģu atrašanās vietas, ātruma un virziena aprēķināšana un attēlošana, kā arī apkārtējās teritorijas uzraudzība, lai izvairītos no iespējamām sadursmēm.
Kuģa radaru var izmantot avarējušu cilvēku glābšanai, palīdzot atrast pazudušā kuģa atrašanās vietu un nododot tā atrašanās vietu glābšanas komandām.
ECDIS (elektronisko diagrammu disksplay un informācijas sistēma) ir uzlabota navigācijas sistēma, kas izmanto elektroniskas jūras kartes un reāllaika informāciju par kuģiem un apkārtējiem objektiem, lai palīdzētu veikt drošu un efektīvu navigāciju. ECDIS ir padarījusi navigāciju jūrā drošāku un efektīvāku, un to arvien vairāk izmanto mūsdienu kuģniecībā.
GPS (Global Positioning System) ir svarīga loma navigācijā jūrā, jo tā ļauj kuģim noteikt precīzu tā atrašanās vietu un parādīt to elektroniskajās jūras kartēs. GPS ir īpaši noderīgs, braucot nepazīstamos ūdeņos un sliktas redzamības apstākļos.
ARPA (Automatic Radar Plotting Aid) sistēma ir radara sistēma, kas var aprēķināt un parādīt citu kuģu atrašanās vietu, ātrumu un virzienu, lai palīdzētu nodrošināt drošu navigāciju un izvairīties no sadursmēm. AIS (automātiskās identifikācijas sistēma) sistēma ir sistēma, kas var identificēt kuģus ar radiosaiti un pārraidīt tādu informāciju kā nosaukums, atrašanās vieta, kurss un ātrums. Kamēr ARPA aprēķina citu kuģu atrašanās vietu, pamatojoties uz radara informāciju, AIS iegūst šo informāciju tieši no pašiem kuģiem, tomēr abas sistēmas var izmantot kombinācijā, lai nodrošinātu visaptverošāku novērošanu un sadursmju novēršanu.
RACON (Radar Beacon) ir mazs radio, kas izstaro radara signālu, lai citiem kuģiem un navigācijas sistēmām piešķirtu atskaites zīmi. RACON bieži tiek novietoti uz kuģošanas līdzekļiem un bojām, lai palielinātu to redzamību un nodrošinātu precīzāku navigāciju.
EPIRB (Emergency Position Indicating Radio Beacon) ir avārijas bākuguņu sistēma, kas avārijas gadījumā tiek automātiski iedarbināta un izstaro signālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas var pārtvert, lai precīzi noteiktu kuģa atrašanās vietu. EPIRB ir svarīgs drošības aprīkojums jūrā un var palīdzēt palielināt kuģu avāriju cilvēku izdzīvošanas iespējas.
SART (Search and Rescue Radar Transponder) ir avārijas signālu sistēma, kas tiek aktivizēta avārijas gadījumā un izstaro signālu, ko radari var noteikt. SART, ko parasti izmanto glābšanas laivās un glābšanas vestēs, var palīdzēt atvieglot kuģa avārijā cietušu cilvēku meklēšanu un glābšanu.
VTS (Vessel Traffic Service) ir novērošanas sistēma, kas paredzēta, lai koordinētu un uzraudzītu kuģu satiksmi noslogotās vietās. VTS var apkopot un parādīt informāciju, piemēram, kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu, lai atbalstītu drošu un efektīvu navigāciju.
Radari un hidrolokatori ir objektu atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, taču tiem ir atšķirīgs pielietojums un darbības principi. Radars izmanto elektromagnētiskos viļņus, lai noteiktu objektu atrašanās vietu, savukārt hidrolokators izmanto skaņas viļņus. Radari galvenokārt izmanto aeronautikā un jūras navigācijā, savukārt hidrolokatorus galvenokārt izmanto zemūdens izpētē un militāros lietojumos.
Doplera radars izmanto Doplera efektu, lai mērītu objektu ātrumu. Doplera efekts rodas, kad viļņa frekvence mainās, avotam vai uztvērējam pārvietojoties attiecībā pret vilni. Doplera radars nepārtraukti izstaro elektromagnētiskos viļņus, kurus atstaro objekti un atgriežas radarā. Mērot atgriešanās viļņu frekvences nobīdi, radars var aprēķināt objekta ātrumu.
SAR (Synthetic Aperture Radar) ir īpaša veida radars, kas var radīt augstas izšķirtspējas Zemes virsmas attēlus. SAR izmanto lielu antenu un sarežģītus signālu apstrādes algoritmus, lai izveidotu attēlus, kas izskatās līdzīgi fotoattēliem. SAR radaru plaši izmanto zemes novērošanā, piekrastes līniju uzraudzībā un pazudušu lidmašīnu un kuģu meklēšanā.
MARPA (Mini Automatic Radar Ploting Aid) ir funkcija, kas pieejama dažām modernām jūras radaru sistēmām, kas automātiski aprēķina tuvējo kuģu kursu, ātrumu un sadursmes risku. MARPA var palīdzēt izvairīties no sadursmēm un atvieglot navigāciju.
Galvenā atšķirība starp X-joslas radaru un S-joslas radaru ir to izmantoto elektromagnētisko viļņu frekvence. X-joslas radars izmanto aptuveni 8-12 GHz frekvenci, savukārt S-joslas radars izmanto aptuveni 2-4 GHz frekvenci. X-joslas radaram parasti ir augstāka izšķirtspēja un precizitāte, taču tas ir jutīgāks pret tādiem laikapstākļiem kā lietus un migla. S-joslas radars ir mazāk jutīgs pret laikapstākļiem, un tam ir lielāks diapazons, bet zemāka izšķirtspēja.
Monoimpulsa radars un fāzētā bloka radars ir divu dažādu veidu radara antenas, ko izmanto radara staru ģenerēšanai. Monoimpulsa radars izmanto vienu antenu, kuru var novirzīt dažādos virzienos, lai izveidotu radara staru. No otras puses, fāzētu bloku radars izmanto vairākas mazas antenas, kuras var elektroniski vadīt, lai radītu radara staru dažādos virzienos. Fāzu bloku radars parasti piedāvā lielāku elastību un precizitāti, savukārt monoimpulsu radars ir vienkāršāks un lētāks.
Tāpat kā ar parastajām X-joslas un S-joslas radaru sistēmām, atšķirība starp X-joslas fāzētu bloku radaru un S-joslas fāzētu bloku radaru ir izmantoto elektromagnētisko viļņu frekvencē. X-joslas fāzētu bloku radars izmanto aptuveni 8-12 GHz frekvenci, savukārt S-joslas fāzētu bloku radars izmanto aptuveni 2-4 GHz frekvenci. Kopumā X-joslas fāzētu masīvu radars piedāvā augstāku izšķirtspēju un precizitāti, taču ir vairāk pakļauts laikapstākļiem, piemēram, lietum un miglai. S-joslas fāzētu masīvu radars ir mazāk pakļauts laikapstākļu ietekmei, un tam ir lielāks diapazons, bet zemāka izšķirtspēja.
Doplera laikapstākļu radars darbojas līdzīgi Doplera radaram, taču izmanto zemākas frekvences (apmēram 2–4 GHz diapazonā) elektromagnētiskos viļņus. Mērot lietus lāses vai sniega kustības radīto atstaroto viļņu frekvences nobīdi, Doplera laika radars var izmērīt nokrišņu ātrumu un virzienu. Šo informāciju var izmantot, lai uzlabotu laika prognozes un brīdinātu par spēcīgām vētrām vai citiem laikapstākļiem.
AIS (automātiskā identifikācijas sistēma) ir sistēma, ko izmanto, lai apkopotu un koplietotu informāciju par tuvumā esošiem kuģiem. AIS izmanto īpaša veida radiotehnoloģiju, lai automātiski nosūtītu un saņemtu datus, piemēram, kuģa nosaukumu, atrašanās vietu, kursu un ātrumu. Šos datus var saņemt citi kuģi vai krasta apsardze, lai uzlabotu navigāciju un izvairītos no sadursmēm.
Daudzas mūsdienu kuģu radaru sistēmas spēj saņemt un integrēt AIS datus. Radara ekrānā kuģi, kas pārraida AIS, var tikt parādīti ar īpašu ikonu, kurā ir informācija, piemēram, kuģa nosaukums, ātrums un kurss. Integrējot AIS radaru sistēmā, kuģi var labāk uzraudzīt savu apkārtni un izvairīties no sadursmēm.
Radara svārstības, kas pazīstamas arī kā juceklis, ir signāli radara ekrānā, kas nerodas no interesējošiem objektiem, bet tiek atspoguļoti no citiem objektiem, piemēram, ēkām, kalniem vai zobeniem. Šie signāli var ietekmēt radara ekrāna lasāmību un radara sistēmas spēju noteikt interesējošos mērķus. Ir vairākas metodes, ko var izmantot, lai samazinātu vai novērstu radara nervozitāti, piemēram, signālu apstrādes algoritmi, kas uzlabo signāla un trokšņa attiecību vai izmanto filtrus, lai noraidītu nevēlamus signālus.
Tipiska kuģa radara darbības rādiuss ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, izmantotā radara frekvences, pārraides jaudas un antenas sistēmas izmēra. Parasti moderno kuģu radaru sistēmu darbības rādiuss var būt līdz 100 jūras jūdzēm vai vairāk to augstāko frekvenču un lielāku antenu dēļ. Tomēr diapazonu var ietekmēt slikti laika apstākļi vai šķēršļi, piemēram, kalni vai ēkas.
Divjoslu jūras radars izmanto gan X-joslas, gan S-joslas radara frekvences, lai nodrošinātu labāku diapazonu un izšķirtspēju, kā arī lielāku precizitāti un robustumu. X-joslas radars piedāvā augstāku izšķirtspēju un precizitāti, taču ir vairāk pakļauts laikapstākļiem, piemēram, lietum un miglai, savukārt S-joslas radars ir mazāk jutīgs pret laikapstākļiem, un tam ir lielāks diapazons, bet zemāka izšķirtspēja. Divjoslu kuģa radars ļauj kuģim izmantot abus frekvenču diapazonus, lai iegūtu visaptverošāku un precīzāku vides attēlojumu.
Atšķirība starp cietvielu un magnetronu kuģa radaru slēpjas izmantoto elektronisko komponentu veidā. Magnetronu jūras radars izmanto magnetronu, lai ģenerētu un pārraidītu elektromagnētiskos viļņus, savukārt cietvielu jūras radars izmanto pusvadītāju komponentus, piemēram, tranzistorus un diodes, lai radītu un pārraidītu elektromagnētiskos viļņus. Cietvielu jūras radaru sistēmas mēdz būt energoefektīvākas, uzticamākas un izturīgākas nekā magnetronu jūras radaru sistēmas, un tām ir arī ātrāks palaišanas laiks un lielāks pulsa ātrums. Tomēr magnetronu kuģu radaru sistēmām var būt lielāka pārraides jauda un diapazons.
ARPA (Automatic Radar Plotting Aid) ir funkcija, ko var integrēt mūsdienu kuģu radaru sistēmās un ļauj automātiski noteikt un uzraudzīt kuģošanas objektus. ARPA funkcijas var ietvert sadursmes kursu prognozēšanu, trases grafiku veidošanu un citu kuģu kursu un ātruma aprēķināšanu. ARPA var arī palīdzēt palielināt drošību jūrā, palīdzot kuģa stūrmanim savlaicīgi identificēt iespējamās sadursmes un izvairīties no tām. ARPA funkcijas var arī ģenerēt dažādus brīdinājumus un trauksmes signālus, lai brīdinātu kuģa stūrmani par iespējamiem apdraudējumiem.
ECDIS (elektronisko diagrammu disksplay un informācijas sistēma) ir elektroniska navigācijas sistēma, kas datora ekrānā parāda kartes un atrašanās vietas datus. Tas parasti ir integrēts ar kuģa radaru sistēmu un var izmantot tās datus, lai izveidotu precīzu un aktuālu apkārtnes attēlu. ECDIS ļauj kuģim izsekot tā atrašanās vietai kartē, plānot maršrutus un noteikt šķēršļus un apdraudējumus. Tas var arī palīdzēt palielināt navigācijas precizitāti un drošību, sniedzot kuģa stūrmanim pilnīgāku un precīzāku priekšstatu par apkārtni.
AIS (Automatic Identification System) ir sistēma kuģniecības objektu identificēšanai un izsekošanai, kas parasti tiek uzstādīta uz lielākiem kuģiem. Tas pārraida informāciju, piemēram, kuģa nosaukumu, atrašanās vietu, kursu un ātrumu, izmantojot VHF radio frekvenci. Kuģu radaru sistēmas var saņemt un izmantot šo informāciju, lai radītu visaptverošāku vides attēlojumu un izvairītos no sadursmju kursiem. AIS var arī palīdzēt uzlabot sakarus starp kuģiem un krasta stacijām, palielinot navigācijas drošību.
Izmantojot kuģu radaru sistēmas, ir vairākas problēmas, piemēram, redzamību ierobežo slikti laika apstākļi vai šķēršļi, piemēram, kalni vai ēkas. Kuģu radarus var ietekmēt arī citas elektroniskas ierīces un signāla avoti, kas var novest pie neprecīziem vai kļūdainiem rezultātiem. Var būt arī grūti paļauties uz kuģu radara datu interpretāciju, jo tie parasti sniedz abstraktu vides attēlojumu, atstājot kuģa stūrmaņa ziņā informāciju pareizi interpretēt un izmantot.
Kuģu radaru sistēmas var palīdzēt palielināt drošību jūrā, nodrošinot kuģim precīzu un precīzu vides attēlojumu, agrīni atklājot iespējamās sadursmes un iedarbinot trauksmes signālus un brīdinājumus, lai brīdinātu kuģa stūrmani par apdraudējumiem. Kuģu radarus var integrēt arī ar citām navigācijas sistēmām, piemēram, ECDIS un AIS, lai nodrošinātu visaptverošāku un precīzāku vides attēlojumu un palielinātu navigācijas drošību. Turklāt kuģu radarus var izmantot arī kuģu satiksmes uzraudzībai un kuģu kustības izsekošanai, kas var palīdzēt uzlabot satiksmes atbilstību un kuģu kustības koordināciju.
Kuģu radara datu precizitāti var uzlabot ar dažādiem pasākumiem, piemēram, izmantojot augstas kvalitātes radara iekārtas ar labu izšķirtspēju un jutību. Var būt noderīgi arī regulāri uzturēt un kalibrēt kuģu radarus, lai nodrošinātu, ka tie darbojas pareizi un sniedz precīzus datus. Lielas jaudas un jutības antenu izmantošana var arī palīdzēt uzlabot kuģu radaru darbības diapazonu un precizitāti. Turklāt integrācija ar citām navigācijas sistēmām, piemēram, GPS un ECDIS, ļauj kuģu radariem darboties precīzāk un precīzāk.
Ir dažādi jūras radaru veidi, tostarp X-joslas, S-joslas un L-joslas radari. X-joslas radariem parasti ir augstāka izšķirtspēja un jutība, taču tie ir ierobežoti līdz ierobežotam diapazonam. S-joslas radariem ir lielāks darbības rādiuss, bet zemāka izšķirtspēja nekā X joslas radariem. L-joslas radari ir paredzēti izmantošanai mazākos kuģos, un tiem ir ierobežots darbības rādiuss, taču tie parasti ir lētāki nekā citi radari. Ir arī specializēti jūras radari izmantošanai arktiskajos ūdeņos, kas spēj atklāt aisbergus un citus šķēršļus un izvairīties no tiem.
Lai gan jūras radariem ir svarīga loma navigācijā un drošībā jūrā, tiem ir arī ierobežojumi. Slikti laikapstākļi, piemēram, migla, lietus un sniegs, var samazināt radara sistēmas redzamību un samazināt datu precizitāti. Turklāt jūras radarus var ietekmēt citas elektroniskas ierīces un signāla avoti, kas var radīt neprecīzus vai kļūdainus rezultātus. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka kuģa radara dati parasti nodrošina abstraktu vides attēlojumu, un kuģa komandieris ir atbildīgs par šo datu interpretāciju un kopā ar citām navigācijas sistēmām un informāciju, veikt atbilstošu navigāciju un lēmumu pieņemšanu.
Jūras radaru sistēmu nākotne izskatās spoža, jo tehnoloģija un integrācija ar citām navigācijas sistēmām turpina attīstīties. Paredzams, ka nākotnes kuģu radaru sistēmām būs vēl augstāka izšķirtspēja un darbības rādiuss, kā arī uzlabota integrācija ar citām navigācijas sistēmām, tostarp autonomo navigāciju un mākslīgo intelektu. Turklāt sagaidāms, ka jūras radaru sistēmu izmantošana turpinās palielināties, jo tiks ieviesti stingrāki noteikumi un standarti attiecībā uz navigāciju un drošību jūrā.
Internetā var izsekot ne tikai lidmašīnas – ir arī kuģu radars! Šeit var izsekot un novērot kuģu pozīcijas visā pasaulē. Jūs ne tikai saņemsiet informāciju par dažādām kuģu pozīcijām, bet arī ar kuģiem specifisku informāciju Details nodrošināta. Bezmaksas piedāvājums, kas īpaši aizraus kuģu entuziastus.
AIS ziņo par lielu datu apjomu, ko saņem uztverošās ierīces, kam jāatrodas diapazonā, un pēc tam tie jānovērtē. Dati ietver:
Tiek pārsūtīti arī ceļojuma dati. Tas ietver ceļojuma galamērķi, paredzamo ierašanās laiku un arī cilvēku skaitu uz kuģa. Iekšzemes AIS sniedz arī papildu datus:
| Hafen | Paredzamais ierašanās laiks (LT) |
|---|
